Humānists (Dostojevskis, INFJ)

               Dvēselisks, ne sevišķi par sevi pārliecināts, pieticīgs cilvēks. Viņam raksturīgs paaugstināts paškritiskums, pastāvīga tieksme pilnveidoties. Intuīcija ļauj viņam saskatīt lietu dziļāko jēgu. Māk būt patīkams katram un tai pašā laikā nepazaudēt sevi. Spēj iegūt gandrīz jebkura cilvēka uzticību. Laipns un uzmanīgs arī pret svešiem cilvēkiem. Sabiedrībā izvairās tieši izrādīt savu attieksmi pret kādu. Dzīvē vadās pēc kristiešu morālei līdzīgiem principiem, ko novērotājam no malas nav viegli pamanīt. Augstais prasīgums pret sevi viņā savienojas ar iecietību pret citu vājībām. Nekrāj sevī ļaunumu, piedod aizvainotājiem un nelabvēļiem, ja tie patiesi nožēlo savu nodarījumu. Ar visiem cenšas uzturēt vienlīdzīgas un labvēlīgas attiecības. Attieksmē pret citiem ir bezkaislīgs, maigs, neuzbāzīgs, pievērš uzmanību tādiem sarunu biedra žestiem, intonācijai un niansēm, ko citi var arī nepamanīt. Izvairās no negatīvām emocijām.

Uzklausot citus, noņem viņiem emocionālo spriedzi. Pie Dostojevska bieži vēršas, lai saņemtu izpratni un atsaucību. Citu sāpes uztver kā savas, var pat justies vainīgs, ja nav spējis nomierināt, kaut kā palīdzēt. Smalkjūtīgi izturas pret citu interesēm, spēj labi sadzīvot pat ar ļoti nesaticīgiem cilvēkiem. Bieži rīkojas nesavtīgi, ko apkārtējie nereti izmanto. Darot kaut ko citu labā, viņš jūtas vajadzīgs, noderīgs, nozīmīgs. Ja mierinājumu alkstošo sarodas pārāk daudz, viņš raujas pušu, nespējot nevienam atteikt. Piesardzīgs draugu un paziņu izvēlē, to viņam nemēdz būt daudz, lai gan māk piemēroties jebkuram. Labi izprot cilvēku attiecības. Spēj prognozēt citu cilvēku uzvedību.

Piemīt audzinātāja talants. Redz cilvēka trūkumus, bet atklāj tos ļoti taktiski. Ļauj otram sajust pilnīgu psiholoģisko brīvību, spēj palīdzēt citiem attīstīt viņu labās īpašības. Skaidri zina, kas ir labi, kas – slikti, bet savus uzskatus nevienam neuzspiež. Tuvinieku, it īpaši bērnu rīcību viņš koriģē uzstājīgāk. Pēc aicinājuma būdams pētnieks, spēj daudz sasniegt psiholoģijā. Cenšas rast saikni starp dažādām humanitāra rakstura mācībām un teorijām. Reti raksta zinātniskos traktātus, biežāk (ja vispār raksta) dziļus, psiholoģiska rakstura romānus, teoloģiskus, ētiski filosofiskus darbus. Ideālists. Bieži runā par brālību, mīlestību, draudzību un sapratni.

Emocijās – savaldīgs. Slēpj sevī citiem nepamanāmas jūtu dzīles. Viņa iekšējā pasaule ir smalka un bagāta. Pat, jūtot spēcīgas emocijas pret partneri, var ārēji to neparādīt. Spēj vienlīdz mierīgi sarunāties gan ar sev pieņemamu, gan ar netīkamu cilvēku. Rīkojas galvenokārt sirds, nevis prāta vadīts. Ir pakļāvīgs un padevīgs, kaut gan bieži rada noslēgta, pat bezjūtīga cilvēka iespaidu. Tuvajiem cilvēkiem dāvā patiesu siltumu un mīlestību. Nespēj izturēt strīdus, cenšas samierināt karojošās puses, saglabājot objektivitāti. Slikti panes vientulību, bet savu sabiedrību nevienam neuzspiež.

Patīkamas emocijas viņā rada partnera saprātīgums, darbīgums, vēlme aizstāvēt, arī prasīgums. Vēlas dzīvot saskaņā ar partnera gaumi un ieradumiem. Nesaprot nesmalkjūtīgus, nevērīgus, netiklus cilvēkus, taču mēģināt tos «audzināt» viņam vienmēr ir vieglāk, nekā no tādiem atbrīvoties. Nepiekāpīgs tikumības un morāles jautājumos. Ar mierīgu uzstājību panāk savu. Ļoti labi māk izmantot vārdus un intonācijas – gan kā zāles, gan kā ieroci.

Atrisina pat grūtus uzdevumus, jo ir ļoti pacietīgs. Ja gadās izdarīt ko tādu, ar ko pats ir apmierināts, mīl bērnišķīgi palielīties. Neatkarīgs savos spriedumos. Cenšas izturēties taisnīgi, izprast parādību īstos iemeslus, aukstasinīgi noskaidrot situāciju, analizējot faktus. Taču viņam ir grūti izklāstīt, kā viņš saprot šo problēmu. Daudz analizē un var radīt mokošu problēmu no tā, ko cits uztvertu mierīgāk. Reizēm tik rūpīgi apdomā savu rīcību, tā iedziļinās kādā problēmā, ka vairs nav spējīgs nodarboties ne ar ko citu. Interesējas par fizikas, ķīmijas un citiem dabas likumiem, dažādām interesantām saiknēm pasaulē un Visumā. Apguvis daudz informācijas, cenšas izstrādāt savu viedokli jebkurā jautājumā. Spēj lasīt populārzinātnisko literatūru un izlasīto labprāt pārspriež ar citiem, demonstrējot savas zināšanas. Var kļūt par brīnišķīgu matemātikas, fizikas vai ķīmijas pasniedzēju, kurš daudz zina, prot paskaidrot un ar cieņu izturas pret citu kļūdām. Taču patstāvīgi strādājot zinātnisku darbu ne īpaši bieži gūst spožus rezultātus. Prot netradicionāli domāt un paspīdēt ar oriģinālām idejām.

Aizstāvot savas intereses, cenšas būt stingrs un uzstājīgs, bet tas ne vienmēr izdodas. Tādos gadījumos pāriet uz pasīvu aizsardzību. Nemāk aizstāvēt savas materiālās intereses. Visu dzīvi cenšas sevī attīstīt uzstājību, mērķtiecību, gribu un izturību. Nespēj pieņemt vardarbību un likt otram darīt kaut ko pret viņa gribu. Gadījumos, kad jāizdara emocionāls spiediens uz kādu vai jāizvirza stingras prasības, jūtas nepārliecināts un nelaimīgs. Nespēj būt nežēlīgs, izvairās no nepatīkamām situācijām. Slimīgi uztver kritiku šai sakarā. Labprātāk komunicē ar tiem, kurus nevajag ietekmēt. Ja tomēr tas nepieciešams, tad dara to ļoti labvēlīgi. Kaut arī ekstremālās situācijās ļoti nervozē, tomēr saņemas un darbojas izlēmīgi, ja tiek aizskarti viņam tuvie cilvēki, tajā brīdī pat nejūtot bailes vai sasprindzinājumu. Sāk pārdzīvot notikušo, kad briesmas jau garām. Tiecoties uz kādu mērķi, spēj sadarboties tikai ar tiem cilvēkiem, kuri atbalsta viņa morāles normas.

Parasti nevar nīkuļot bezdarbībā, ja citi strādā. Bieži strādā pat tad, kad citi slinko. Necieš steigu, kņadu, burzmu, tāpēc visam gatavojas jau iepriekš. Apzinīgs, stingri ievēro savus pienākumus. Parasti ķeras pie darba tikai tad, kad ir pilnīgi pārliecināts par savu sagatavotību un kompetenci. Neciena tos, kuri ķeras pie darba, nebūdami spējīgi to kvalitatīvi veikt. Dzīvo un strādā mierīgi, mīl samērīgu dzīves ritmu. Ja vajag, spēj izdarīt pat vairāk, nekā no viņa gaida. Neatpaliek, bet arī netiecas izrauties citiem priekšā. Grūti ir pārkārtoties jaunam darba ritmam. Var nepievērst uzmanību sīkām detaļām, kas prasa uzmanību, jo tas viņu garlaiko. Dostojevskim gadās pārstrādāties, uzņemties pārāk daudz pienākumu un darāmā. Nespēj izmērīt padarītā daudzumu un smagumu pēc iztērētajiem spēkiem, tāpēc rēķina iztērēto laiku. Ja netiek novērtēta viņa upurēšanās, viņa darbs, var sevi stipri nomocīt, pat smagi saslimt. Neapvainojas, ja tiek kritizētas viņa darba metodes, jo uztver to kā rūpes par viņu. Ja tiek kritizēts darba rezultāts un padarītā kvalitāte, tas gan Dostojevskim nav patīkami.

Jūt, cik daudz laika katram pienākumam var ziedot. Darbu nodala no izklaidēm – visam savs laiks. Cenšas būt punktuāls, pildīt solījumus un aktīvi mudina uz to arī citus. Mēdz uzmācīgi steidzināt, ja jūt, ka laiks «iztek». Spēj labi saskatīt tuvāko perspektīvu, taču, analizējot tālāku nākotni, nejūtas pārliecināts. Patīk stabilitāte, negaidītas izmaiņas viņu izsit no ritma. Smagi pārcieš krīzes, ja izjaukts ierastais dzīves plūdums, tad viņam nepieciešama palīdzība. Vēlas, lai kāds palīdzētu virzīt viņa aktivitāti, norādot, kuras darbības ir bezjēdzīgas, dotu padomus, kāda rīcība būtu saprātīga, izdevīga vai neizdevīga. Mūža garumā viņš iemācās veltīgi neizšķiest savus spēkus, veselību un naudu. Uzklausa padomus, ja tie tiek izteikti mierīgā, pārliecinātā tonī.

Pateicīgs tiem, kuri rūpējas par viņa atpūtu un veselību, palīdz risināt sadzīves problēmas, skaidro, kas jādara, lai neslimotu. Viņa garastāvoklis atkarīgs no fiziskās kondīcijas. Laiku pa laikam Dostojevskis kļūst drūms un pesimistisks. Lai gūtu dvēseles mieru, viņam nepieciešams zināt, ka viņa rīcība ir loģiska un virzīta uz noteiktu dzīves mērķu sasniegšanu. Taču te parasti rodas grūtības, jo viņam nepadodas tālejošu rīcības plānu izstrādāšana. Neskatoties uz to, viņš ļoti neatkarīgi izvēlas padomdevējus.

Apkārtējās pasaules harmonija un komforts viņu aktivizē, rada emocionālo un fizisko spēku pieplūdumu. Pats ne vienmēr spēj radīt ērtus apstākļus. Uzmanīgi izvēlas apģērbu, ir akurāts un tīrīgs. Ģērbjas klasiski, bet neuzkrītoši, izvairās valkāt spilgtus un izaicinošus tērpus. Viņš nemēdz uzspiest citiem savu gaumi. Viņam ir grūti noteikt lietas vērtību un skaistumu, novērtēt cilvēka spēku, kvalifikāciju, sabiedrisko nozīmību. Viņam ir kauns nopirkt kaut ko nevērtīgu, lai viņu neuzskatītu par bezgaumīgu, vāju un neglītu, tādēļ viņš izvēlas tēlu, kas sabiedrībai ir vispieņemamākais, cenšas izskatīties ne sliktāk, ne labāk kā citi. Par gaumes jautājumiem viņš nediskutē neizlēmības, nevis gaumes trūkuma dēļ. Lai būtu pārliecināts par to, ka izskatās labi, ir pietiekoši pievilcīgs un elegants, viņam nepieciešams citu apstiprinājums.

Jūtīgs pret citu emocijām, it īpaši negatīvajām, cenšas uzzināt to iemeslu un labot, kas labojams. Jūtas labi nelielās, «siltās» kompānijās. Rūpējoties par tuvu cilvēku garastāvokli, var pat aizmirst par savējo. Ja vajadzīgs, spēj gan uzmundrināt, gan nomierināt. Citus no negatīvajām emocijām mēģina atbrīvot, taču pats bieži vien tās pārvarēt nespēj. Iekšēji ir saspringts un nervozs. Pats zina savas stiprās un vājās vietas, gaida no citiem, lai tie uzmanīgi izturētos pret viņa trūkumiem, atbalstītu un uzslavētu, kad nepieciešams. Aizvainojumā nekliedz, bet uzliek psiholoģisko barjeru – staigā ar akmenscietu sejas izteiksmi, vienzilbīgi atbild uz jautājumiem, izturas sausi un oficiāli. Ar cilvēku, kurš viņu piekrāpis, cenšas pārtraukt jebkādas attiecības. Ja kādreiz jūtas nopietni aizvainots, ārēji to pat neliek manīt, taču atceras ļoti ilgi.

Ja Dostojevska tiekšanās pēc kārtības, taisnīguma un augstiem ideāliem savienojas ar patiesu mīlestību pret cilvēkiem, viņš sabiedrībai ir ļoti noderīgs visās jomās. Pretējā gadījumā kļūst par nepatīkamu morālistu, pamācošu īgņu vai bezprincipu cilvēku, kurš pierod izvairīties no visa.   

Dostojevskis veiksmīgi strādās par pasniedzēju, psihologu, audzinātāju, pētnieku. Var būt mūziķis, dziedātājs, rakstnieks, aktieris, diezgan bieži – mācītājs, var būt kāds no vidējā medicīnas personāla.

 

Rekomendācijas

Jūsu spēcīga puse ir cilvēku un cilvēcisko savstarpējo attiecību dziļa izpratne. Jūs interesējaties par rīcību motīviem, dvēseliskām īpašībām, attiecībām starp ļaudīm, kuras novērojat ilgstošu laiku. Un jo ilgāk ilgst šī izpēte, jo nekļūdaināk Jūs nosakāt cilvēka raksturu: kāds viņš ir patiesībā, nevis par kādu grib izlikties.

Jūs tiecaties pēc siltām, draudzībām attiecībām starp ļaudīm, neciešat rupjību un varmācību. Tajā izpaužas Jūsu personības humānistisks vērsums, par to Jūs vērtē un ciena apkārtējie. Jums piemītošā cilvēku pārzināšana un dzīves pieredze vienmēr palīdzēs Jums atrast savu vietu kolektīvā. Cita Jūsu priekšrocība, pateicoties kurai Jūs pelnāt atzinību cilvēku starpā, ir nemainīga iejūtība, labestība un uzmanība pret ļaudīm. Savu līdzcietība pret tiem Jūs cenšaties izpaust ne tikai ar vārdiem, bet arī darbībā. Jūs, nežēlojot personīgos spēkus un laiku, palīdzat katram, kam ir patiešām nepieciešama Jūsu palīdzība.

Jūsu darbības galamērķis ir mierīgas, harmoniskas, bez konflikta apstākļu izveide, kurā katrs varētu atklāt savas spējas. Jūs esat vislabākais mierinātājs un samierinātājs. Piedodot ļaudīm to negatīvās rīcības un grēkus, Jūs iedarbojaties uz to sirdsapziņas, liekat aizdomāties par mūsu dzīves tikumības pamatiem. Problēma, kas satrauc Jūs, ir izlēmības un iniciatīvas trūkums, neprasme pieprasīt pavēles formā. To sekmē arī atsevišķā kautrība vai pat biklums, kas tādā vai citādā mērā piemīt Jūsu raksturam. Jūs esat ļoti smalkjūtīgs, baidāties būt uzmācīgs, kas nevietā piesaista sev uzmanību.

Jūs esat cilvēks pieticīgs, neagresīvs. Pieņemot izsaukumu, Jūs nevarat pieņemt lēmumu aktīvi atreaģēt, dodat priekšroku savus aizvainojumus slēpt sevī. Jums pat ir neērti pieņemt aizsardzību no citiem. Jūs uzskatāt, ka cilvēkam, kurš Jums ir izdarījis pāri, pašam tas ir jāapzinās un jānožēlo. Un ja viņš to nedara, Jūs cenšaties izvairīties no saskarsmes ar viņu, nosodot viņu ar klusēšanu. Jums ieteicams attīstīt sevī pašaizsardzību: tieši izteikt savu nosodījumu par nepiedienīgumu un bezgodību, neizrādīt savu žēlastību cilvēkiem, kas nav spējīgi laboties vai nožēlot, neļaut izmantot sevi kāda savtīgos nolūkos. Mācāties savlaicīgi pateikt „nē”. Mazāk pārdzīvojiet līdzi svešiem cilvēkiem un vairāk atliciniet uzmanības tuviniekiem.

Cita Jūsu problēma ir jebkuras lietas detalizēta ļoti rūpīga izstrādāšana, kas rada gausumu un ne emocionalitāti. Iegrimstot sīkumos, Jūs diez vai atrodat laiku pilnvērtīgai atpūtai pie dabas vai draugu pulkā, kas var slikti atspoguļoties uz Jūsu pašsajūtu. Jūs rūpīgi un dziļi analizējat visu, kas attiecas uz Jums un Jūsu paziņām. Tamlīdzīgas objektīvas analīzes rezultāti bieži vien mēdz būt neiepriecinoši, kā dēļ Jūs izjūtat brīžam dziļu skumju un pesimisma jūtas. Jūs lieki kaitina viss, kas iziet ārpus kārtības, tikumības un garīguma rāmjiem.

Nepakļaujaties savam žēlīgumam, lai pēc tam sevi nešaustītu par atkāpšanos no godīguma un taisnīguma. Atceraties, ka īsts taisnīgums neatļaujas kompromisus ar sirdsapziņu.

Paātriniet darba tempu, koncentrējieties, lai Jūsu uzmanība netiktu pievērsta sīkumiem, lai tā apstātos tikai pie galvenā, būtiskā. Pamēģiniet ātrlasīšanu - tas palīdzēs Jums iemācīties saskatīt parādības vai notikuma kopainu. Analizējot faktus, tiecaties nevis pēc precizējuma, bet gan pēc apkopojuma. Zināšanas par kopīgām likumsakarībām atbrīvos Jūs no spēku un nervu neattaisnotiem tēriņiem, maz kuru interesējošiem aspektiem.